LIEPĀJAS PILSĒTAS

Skolas pirmsākumi meklējami 1889–1890.gadā. Esošā 12. vidusskolas ēka būvējās 1890.gadā kā viena no ēkām kazarmu kompleksā, kurā bez mūsu skolas ēkas ietilpa vēl arī tagadējās J.Čakstes 10. vidusskolas un Lietišķās mākslas vidusskolas ēkas.

Skolas ēka atrodas Vecliepājā, orientēta ar galveno fasādi uz rietumiem un ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – pilsētas vēsturiskā centra sastāvdaļa. Celtne pielāgota skolas vajadzībām.

Skolas ēka ir simetriska plānojuma trīsstāvu mūra celtne ar divām kāpņu telpām un bēniņiem, apbūvētā platība 1161,2 m², kopējā stāvu platība 3048,76 m².

Celtnes pirmajā stāvā atrodas virtuves bloks, otrajā stāvā atrodas aktu un sporta zāles. Skolas kopējais plānojums ir daļēji koridoru tipa ar divpusēju klašu un mācību kabinetu izvietojumu visos trijos stāvos. Ēkai nav veikts būtisks kapitālais remonts kopš tās uzbūvēšanas.

20. gs. 20.gados skolas ēkā  darbojās Liepājas pilsētas 11. pamatskola, kurai no 1932.gada 5.novembra tika dots dzejnieka  Poruka vārds. Poruka pamatskolas audzēkņus arī sauca par ganiņu skolas bērniem, jo tur mācījās nabadzīgo iedzīvotāju bērni. Poruka skolas pārzinis bija Vadzis, savās atmiņās dalās Liepājas dzejnieks Olafs Gūtmanis. 1938.gadā Poruka pamatskolā sāka kopēju darbību mājturības skola un Tautas  universitātes Liepājas filiāle.

Otrā pasaules kara laikā Liepājas skolās apmācība notika vācu valodā. 1965.gadā Poruka pamatskola (tagadējā 6.vidusskola) pārcēlās jaunā ēkā, un no šā laika aizsākas vēstures stāsts par tagadējo 12. vidusskolu ar apmācību krievu valodā.

Pirmajā darba gadā skolā bija 584 skolnieki, 19 klašu komplekti. Skolotāju kolektīvs bija neliels,  tikai 45 pedagogi. Mūsu skolas dzimšana bija samērā grūta un sarežģīta. Jauns skolotāju kolektīvs, jauns audzēkņu kolektīvs, mācību materiālu nepietiekamība…. Bet darbs tika darīts, perspektīva iedvesmoja un skola pakāpeniski kļuva par vienotu kolektīvu. No pirmā darba gada parādījās labas tradīcijas, kuras gadu no gada tapa aizvien spēcīgākas. Piemēram, Internacionālās draudzības klubs.

Mūsu skolas pirmie darbinieki bija:

Mūsu skolas pirmā direktore – Nona Vasiļjeva
(1965.-1970.g.)

1969.gadā skolā ieplūda skolnieki un skolotāji no 7. astoņgadīgās  skolas. Un skolā jau ir 31. klašu komplekts un apmēram 70 skolotāju. Parādījās grūtības ar telpām, kuru trūkuma dēļ, skola bija spiesta pāriet uz apmācību 2 maiņās.

     Z.Sirotkina          L.Martinova         A.Mesčerjakova

    S.Skvarčevska         E.Koroļjeva        Z.Milovidova        

 

Skolā strādāja arī citi skolotāji:

M. Kovaljeva, K. Jamščikova, L. Aljeksejeva, E. Ševkova, M. Ivanova, G.Šaļimova, K. Petrova, V. Capajeva, V.Sapova,  M. Aņisimovs, V.Safronova

Skolas fotogrāfs Mūsu pionieru vadītāja 1965.gadā

  

          N.Loščoniha – mūzika skolotāja                      Mūsu medmāsa

 

                                                                                                  T. Kučerova -zīmēšanas skolotāja

 

 1970.gads - Internacionālas draudzības klubs

 

 

 

 

 

 kļūst par republikas konkursu laureātu. Zinaida Sirotkina (1965.-1989.g.) – vada klubu.

Klubs draudzējas ar klubiem Padomju Savienības pilsētās un citu draudzību valstu pilsētu . Brauciens uz Kijevu, Brestu, Viļņu, un tā tālāk.

1971.gads - Brauciens uz kolhozu kopā ar mūsu vadītāju

 Uz mūsu organizācijas “družinas” pionieru karoga - Latvijas Komjaunatnes piemiņas lente. Un  šī organizācija ir labākā pilsētā.

              Mūsu skolas pionieri

Divas reizes gadā  pionieri piedalījās ierindas skatēs, kur demonstrēja savas militārās spējas. Uzvarētāj klases sacentās pilsētas mērogā. Puiši mācījās spēlēt uz taures un bungām.

No 1965. gada mūsu skolā strādāja Interesantu tikšanos klubs -

 Pēc tam tikšanās ar  jūrniekiem, ar  galveno pilsētas arhitektu, ar ārstiem un gleznotājiem, dzejniekiem un vienkārši strādniekam. 

 

No 1969.gada lielu palīdzību skolai izrāda “šefi” : sadzīves pakalpojumu kombināts, Eļļas rūpnīca,  „Liepājas apavi”.

 No 1970. līdz 1993. skolas direktors ir Ludmila Jarovicina (Ņefjodova).

Svinīgās līnijas kā skolas darba neatņemama sastāvdaļa parasti notika laukumā skolas pagalmā – nosaukts Imanta Sudmaļa vārdā. Rudenī un pavasarī vienmēr tika organizēti klašu pārgājieni un ekskursijas, ražas novākšanas braucieni uz kolhozu (5.-10. klašu skolēniem). Aizraujošas un lieliskas, neaizmirstamas skolas absolventiem atmiņā palikušas tā laika klases stundas un skolas svētki.

Otrajā klasē skolnieki kļuva par Oktobrēniem, trešajā -  par pionieriem, bet astotajā- par komjauniešiem. Skolas komjaunatnes komiteja vadīja skolēnu darbu skolā. Komitejas locekļi organizēja pionieru un komjauniešu darbošanos dažādos sektoros: sekmju, sporta, disciplīnas u.c.

 

Skolēni uzņēmīgi un atbildīgi vāca metāllūžņus un makulatūru, un mācību gada beigās, 19.maijā labākos skolniekus pieaicināja uz metāla kausēšanu  „Sarkanā Metalurga” rūpnīcā.

Skolas dzimšanas diena vienmēr bija  un būs skolas lielākie svētki - labāko skolnieku un skolotāju sumināšana . Agrāk skolniekiem dāvāja biļetes uz kinoteātri, teātri, muzeju, bet tagad - vislabākajiem dod naudas prēmiju, bet pārējie saņem dāvanas un diplomus. Un obligāti dziedāja koris, kuru vadīja N.Loščoniha 10.gadu laikā.

1974.g. - Skolas darba devītais gads.  Pedagoģiskais skolotāju sastāvs paplašinājās:

1975.g. -  „12 skola – pirmā” , tādu virsrakstu mēs izlasām  pilsētas avīzē.15 tonnas  metāllūžņu savākusi skola un pirmā veikusi šo uzdevumu.

Skolai ir 10.gadi. Pēc dažādiem izmēģinājumiem, kurus pa šiem gadiem piedzīvoja skola, viņa kļuva prestiža.  Ir izmainījies arī pedagoģisks skolas sastāvs: Darbu skolā ir sākuši:

A.Ostapenko, M.Jaite, M.Kovaļova, A. Sabule, L .Arakelova, C.Ķipste A., D. Hrapunova, A.Jurčenko, L.Kudrjavceva, T.Korzun, S.Kazakeviča.

1978.g.- kopā ar absolventa atestātu,  absolventi saņem lietveža, sekretāra-mašīnrakstītāja apliecības.

1979.g. -  šī gada lieliskākie sākumskolas skolotāji

Ludmila Suvorova	Valentina Safronova	Ludmila Ļeikina

palīdzēja pirmklasniekiem spert pirmos soļus zināšanu pasaulē.

Mūsu skolā strādāja arī citi lieliski sākumskolas  skolotāji L.Podļipska, G. Akimenko, S. Šuļešova, Z. Zadorožnaja, S.Kozlova, N.Barkanova, V.Vodeņina, G.Solovjova, N.Peskarskaja, V.Tjumeļa, G.Dubova, E.Ivanova, V.Pestova, L.Ščipunova.

1981.g. -    tradicionālajā augusta konferencē tiek precizētas jaunas mācību programmas, kuras paredz ciešu apmācības saikni ar dzīvi. Un tādēļ mūsu skolas kolektīvs ar jauniem spēkiem un entuziasmu ķeras pie darba.

1982.g. -  „…..pilsētas skolu sanitāru posteņu sacīkstes, kur skolēni no 12.vidusskolas  atkal kļuvuši labākie ( 1.un 3. vietas).  Bet sanitāru avīžu konkursā viņi ieņēma 1. vietu…”- tā tika rakstīts avīzē „Komunists” 1982.gadā.

1983.g. - piedzima pedagoģiskā vienība „IsToK”. Uz pedagoģisko praksi ieradās studente no Liepājas Pedagoģiskā Institūta Svetlana Mikojelova (tagad Kozlova), kura arī radīja šo vienību.

Mums ir sava emblēma , kura simbolizē dažāda vecuma jaunatnes apvienību kopu radošai darbībai.

Mūsu devīze :„Degt pašiem un aizdegt citus”.

No tiem laikiem dzīve skolā kļuva daudz interesantāka. Mēs organizējām visu gan konkursus, gan sacensības , gan atpūtas vakarus, gan izklaidējošas programmas skolotājiem.

1989.gads - iznāca pirmais avīzes "Okno" numurs, kuru vadīja Anna Maļceva.

Un pēc tam Valentina Gribovska, profesionāls korespondents, palīdzēja puišiem „apjēgt spalvas brīnumu”.

Ass vārds, neatkarīgs skatiens un jaunu  korespondentu valdzinošie smaidi

1990.gads – „Literārā kafejnīca” atvēra durvis un, lūk, jau 19. gadus iedegas sveces mūsu kafejnīcā, kur skan dzeja mūzikas pavadījumā,  kur katrs var atklāt savu rakstnieku vai dzejnieku,  vai vienkārši iepazīt interesantu cilvēku.

Vada Jeļena Viderkere          Viesi no citām skolām strādā kopā

1991.gads - ir radīts folkloras ansamblis "Solniško", kuru vadīja un vada krievu tradīciju pazinēja Jekaterina Cema. Ne viens pasākums skolā nevar būt bez jautrām, degsmes pilnām dziesmām un dejām

2008.gadā tika atvērta krievu folkloras mūzikas skola uz 12. vidusskolas bāzes, kur skolēni mācās spēlēt uz tautas mūzikas instrumentiem.

Lieldienu spēles

No 1993.g. skolā darbojas “Mazuļu skola”, kura pamatus likusi S.Kozlova, darbu turpina S.Gorodiska

 

      Pēdējas dienas “Mazuļu skolā”               8. marts –Māmiņu  diena

Pagājušogad dibināts dziesmas klubs „Ovācija”, kuru vadīja un vada ļoti talantīgs, profesionāls muzikants Eduards Viderkers. Katrs var piedalīties folkloras ansamblī vai dziesmu klubā.

Pagājušogad piedzima lieliska ideja muzikāli izklaidējoša spēle „Starteenager”, kur klases izvēlas komandu, gatavo deju,nosaukumu un skatuves tērpu un 3 stundu straumē, dejo, sacenšas. Spēles beigās mēs noteicām uzvarētāju.

Visi jūt savai klasei līdzi, un  attiecības klasē tagad ir pavisam citas, jo sagatavošanas laikā visi vēl vairāk ir sadraudzējušies.Arī 1994.gadā spēlē piedalījās skolotāju komanda un uzvarēja!!! Apsveicam!

1993.gads - aktīvākie un ieinteresētākie skolas dzīvē  skolnieki organizē Pašpārvaldi. Viņi  paši remontēja mēbeles , dežūrēja pasākumos, atklāja problēmiskus vai vājus skolniekus un palīdzēja risināt to problēmas. Viņi organizēja pašpārvaldes dienas un piedalījās dažādos skolas pasākumos.

 1993. g. - mēs kļuvām par vislaimīgākajiem - pie mums atnāca strādāt īsts režisors - Jurijs Zinovjevs.  Un  ļoti drīz mēs iepazināmies ar pirmajiem teātra „Balagančik” aktieriem. No šī gada līdz šodienai, mūsu teātris ir iestudējis ap 100 dažādu izrāžu.

1997-1998.g. -   skolas ģerboņa un karoga izstrādāšana

Līdzpārvalde izziņo konkursu uz labāko skolas emblēmu. Pusgadu visas klases strādā ar entuziasmu un drīz vien mums jau ir arī ģerbonis un savs skolas karogs, ar ko mēs ļoti lepojamies. Skolas simbolikas autori – līdzpārvalde

  - Skolas ģerbonis

ģerboņa centrā ir vairogs - tās ir mūsu zināšanas, prasmes, spējas un  vēlme mācīties. Aiz vairoga mēs redzam krustotu spalvu un zīmuli - tie ir skolnieku un skolotājudarba instrumenti. Pa vairoga sāniem izlocīta lente - tas ir mūsu Latvijas karogs. Virs vairogu atrodas sarkanu ķieģeļu kronis - tas ir mūsu skolas simbols: saliedētība un draudzība. Uz leju vairogā mēs redzam mūsu skolas dzimšanas datumu - "Anno 1965" un liepas zariņi ar 6 lapiņām uz katru pusi, kas simbolizē

12.skolu un 12.izglītības gadus. Un ģerboņa centrā –  uzlecoša saule jūrā -apgaismots ceļš uz zināšanām

- Skolas karogs

Karoga centrā - mūsu skolas Ģerbonis. Lauva ir mūsu pilsētas simbols, kurš stipri tur mūsu ģerboni - mūsu skolu. Karoga krāsas ir balta un zaļa vienādās proporcijās. Balta krāsa –  jaunas dzīves simbols, kura iesākas ar ierašanos mūsu skolā. Zaļa krāsa ir cerību krāsa, kurai jābūt,  neskatoties ne uz ko.

1999.gadā – apvienošanās ar 4.skolu. Tas skolai jau ir otrais „savienojums”. Skola pārdzīvoja ļoti grūtu laiku, kad skolā ienāk vairāk kā 400 cilvēku ar citām prasībām un  tradīcijām. Bet skolas dzīves daudzgadējā un stabilā iekārta, labas tradīcijas palīdzēja visiem pārdzīvot šo sarežģīto skolas dzīves posmu.

No 2000.gada skolā strādā „Erudītu klubs”, kuru arī šodiena vada Larisa Andruščaka. Visus 9 gadus mūsu Erudītu klubs ieņem nozīmīgu vietu pilsētas  rezultātu tabulā. Klubam arī ir savi atribūti : sporta krekliņš ar kluba emblēmu, kuru dalībnieki uzģērbj, kad piedalās konkursos.

2008. gadā iznāca pirmais avīzes „Okno” numura pielikums  „Fortočka”, kuru veidoja 1.-5.klašu skolēni

No 2006.g. skolā atvērts krievu tautas folkloras muzejs „No vecmāmiņas pūra lādes”

No 2006.gada kopā ar kolēģiem no Klaipēdas Gorkijas skolas, mēs studējam humāno pedagoģiju

Mēs ar prieku  satiekamies ar dažādu valstu studentiem, piemēram - studentes no Indijas un Krievijas